Author Archive for Māris Reliņš

Veiksmīga video satura veidošana un izplatīšana

Ar vienu nelielu video neapšaubāmi var pateikt daudz vairāk nekā ar simtiem vārdu. Taču bieži vien cilvēkiem nav skaidrs, ar ko sākt video veidošanu. Internetā var atrast daudz dažādu pamācību, taču arī tās ne vienmēr noder, jo video satura industrija ir viena no beidzamajos gados strauji augušajām. Pirms aptuveni 10 gadiem radās YouTube. Tehnoloģiskais piemērs, ko sniedza YouTube, pavēra daudz jaunu iespēju izpausties internetā. Otrā elpa, pēc manām domām, ir vērojama pēdējā gada laikā, kad:

  1. Arvien vairāk tiek veidoti profesionāli video, lai gūtu atpazīstamību internetā;
  2. Video on deman (video uz pieprasījumu) kļūst arvien aktuālāks;
  3. Mobilās ierīces, kas ļauj jebkurā mirklī iemūžināt notikumus nelielos videoklipos, un mobilo tālruņu attīstība (īpaši iPhone) ir pavērusi vēl lielākas iespējas nekavējošai nofilmētā materiāla publicēšanai internetā.

Ar ko jāsāk?

Ir jāatceras, ka ne vienmēr profesionāli veidots saturs auditoriju sasniedz visefektīvāk. Galvenais, protams, ir video saturs. Ja paši nekad neesat filmējuši un ievietojuši internetā video, vislabāk to būtu izmēģināt kaut vai ar savu mobilo tālruni vai fotoaparātu. Ar jaunākajiem mobilo tālruņu modeļiem iespējams filmēt visai labā kvalitātē. Telefonu un mazo kameru problēma gan būs audio, taču dažās situācijās var pietikt arī ar šiem resursiem. Ja tomēr izlemjat, ka jūsu rīcībā esošā telefona vai fotoaparāta garantētā kvalitāte ir ļoti zemā līmenī, varat iegādāties kādu speciālu kameru (ja jebkurā gadījumā interesē mini un tajā pašā laikā patīk tehnoloģijas,  varu rekomendēt Kodak Zi8, kas nodrošina visai labu kvalitāti un savā kategorijā 2009. gadā atzīta par vislabāko) vai – vislabāk – aizņemties no kolēģiem vai draugiem.

Ja video filmējat sevi vai kādu savu kolēģi, jums jau iepriekš  jāsagatavojas un jācenšas runāt maksimāli konkrēti. Nevienam nepatīk vērot kādu, kurš nerunā tieši, bet lidinās riņķī un apkārt, turklāt beigu beigās tā arī neko nepasaka (kā piemēru varat iedomāties katru otro politiķi). Šādā versijā skatītājs nebūs apmierināts ar to, ka ir velti iztērējis savu laiku, skatoties uz ko tādu, vai – vēl sliktāk – pat nesagaidīs šāda video beigas un to izslēgs.

Galvenais nosacījums ir būt maksimāli patiesam un drošam/relaksētam, skatoties kamerā.

Apstrāde ar datoru

Vairākumā gadījumu nofilmētais materiāls ir jāielādē datorā. Uz nofilmēto video  jāpaskatās ar kritisku aci un jācenšas sevi iedomāties jebkura neitrāla tā skatītāja vai – citā gadījumā – jūsu konkrētās mērķauditorijas lomā. Ja uzskatāt, ka video ir par garu, un gribat izgriezt ārā dažas epizodes vai pašā video pievienot nelielu tekstuālu aprakstu, nāksies izmantot kādu video apstrādes programmu.

Windows gadījumā tā varētu būt windows movie maker.

Savukārt Mac tā visdrīzāk būtu iMovie (vai nedaudz sarežģītāka programma Final Cut Pro).

Abos gadījumos video apstrāde nav sarežģīta un priekš amatieriska video pietiks pilnībā.

Kur publicēt?

Ja mēs esam veltījuši laiku, lai uzfilmētu video un to samontētu, tad arī gribam, lai video gūst maksimāli daudz skatītāju. Ja esam sociāli aktīvi un nav nekādu problēmu video pievienot arī savos privātajos profilos, tad to arī darām!

Es ieteiktu video izvietot maksimāli daudzos portālos, piemēram:

  • Youtube
  • Draugiem.lv
  • Facebook.com
  • Twitter.com (izmantojot twitvid.com, yfrog.com)
  • Vimeo (šis serviss it kā ir tikai nekomerciāliem video)
  • Blip.tv
  • BuzzPodium.lv

Kāpēc video jāizvieto maksimāli daudzos kanālos? Tāpēc, ka katrā no tiem ir sava auditorija. Mūsu mērķis taču ir gūt maksimālu atpazīstamību, tāpēc dažādos veidos to arī cenšamies darīt.

Svarīgs nosacījums, kura nozīme bieži vien netiek izprasta, ir tagu pievienošana – neaizmirsti par tiem arī tu, jo dažādi atbilstoši tagi būtiski palielinās iespēju, ka tavu video noskatīsies plašāka auditorija.

Ir daudz izņēmuma gadījumu, kad pietiek ar video ievietošanu tikai Facebook vai Twitter, taču viss ir atkarīgs no tā, kam šis video tiek veidots un kāda ir tā plānotā auditorija.

Sociālo mediju relīzes ar video

Noteikti nevajag kautrēties pievienot (vai iesaitēt) video savām SMR (sociālo mediju relīzēm). Tas ļaus papildināt jūsu video ietverto informāciju ar daudziem papildu materiāliem.

Papildu materiāli par video saturu

Tips for shooting better online video

MakeTV Internet

Top 5 Ways to Share Videos on Twitter

The YouTube Generation: Online Video Usage Up 53 Percent in ‘09

animoto.com – ja vēlaties fotogrāfijas pasniegt videosižetā internetā

Revision3 – vieni no retajiem, kas jau ilgstoši veido dažādus videoraidījumus

Dokumentu izvietošana internetā

Internetā ērti var izvietot ne tikai video un audio failus, bet arī prezentācijas materiālus un dažādus citus dokumentus.

Prezentācijas

Praksē gadās, ka tikko rādītu prezentāciju vēlamies ievietot internetā, bet darīt to power point failu vai kādas citas programmas veidā ir ne tikai neveikli, bet arī nedaudz neprofesionāli. Mūsdienās ir jārod tādas tehniskās iespējas, lai jebkurš, kas lieto internetu, var aplūkot arī prezentāciju materiālus.

Lielisks ir Slideshare.net serviss – vispirms savu prezentāciju izvietotajam tajā, bet pēc tam atiecīgu saiti uz to ieliekam savā interneta mājas lapā, sociālo mediju relīzē, Twitter un citos sociālajos portālos. Lūk, piemēram, BuzzPodium prezentācija, kas izvietota uz Slideshare servera:

View more presentations from BuzzPodium.

Līdzīgi kā YouTube, ikviens var izveidot tur savu lietotāja kontu, uzkrāt prezentācijas un tās embedēt savā lapā. Ja YouTube ir online video karalis, Slideshare ir uzskatāms par online prezentāciju karali.

Dokumenti un žurnāli

Ir situācijas, kad nepieciešams publicēt arī kādu oficiālāku dokumentu. Šādos gadījums mums tālkā nāk serviss ar nosaukumu Scribd. Pamatā tas darbojas tāpat kā YouTube, Slideshare un citi līdzīgie, kas ļauj publicēt saturu no mūsu datoriem plašākai publikai internetā.

Arvien vairāk dažādu žurnālu publicē savu izdevumu kārtējos numurus internetā, izmantojot issuu.com (ja kārtīgi pameklē, tur var atrast arī Latvijā izdotu žurnālu pēdējos numurus).

Tagu jeb birku nozīme

Tagus jeb birkas SMR (sociālo mediju relīze) ir aizguvusi no blogu rakstīšanās/uzturēšanas labās pieredzes. Birkas ļauj atzīmēt ar dažādiem vārdiem un frāzēm pasniegto saturu, tādējādi jebkuram lietotājam palīdzot iegūt priekšstatu gan par konkrētās SMR tēmu, gan arī dodot iespēju iepazīties ar citām relīzēm par šo pašu tēmu.

Lietojamība

Atkarībā no izmantotā birku daudzuma lietotājam ir iespējams pa tām pārvietoties. Piemēram:

Birkas

Šajā piemērā relīze ir notagota ar vairākām birkām, un lietotājam šis apstāklis ļauj iepazīties arī ar citām relīzēm, kas marķētas ar analogām birkām. Iespējams, kādu ļoti interesē visas relīzes, kuru birkā atrodami vārdi “sociālie mediji”; uzklikšķinot uz tās, lietotājs nokļūs lapā, kurā saraksta veidā parādīsies visas relīzes ar minēto birku. Tādējādi lietotājs iegūst plašāku skatījumu uz attiecīgo tēmu.

SEO

Lai maksimāli uzlabotu atrodamību Google meklētājā, katru relīzi ieteicams apzīmēt ar iespējami daudziem atslēgvārdiem. Diemžēl mēs nevaram rakstīt visu, ko vēlamies (tas būtu bezjēdzīgi), tāpēc maksimāla uzmanība jāvelta lietotāju potenciāli interesējošo atslēgvārdu atrašanai.

Ar katru birku mēs relīzei pievienojam vēl vienu “iekšējo” lapu, kurā tā ir ievietota. Skatoties uz iepriekš norādīto piemēru ar birku “sociālie mediji”, mēs līdz ar tās pievienošanu savai SMR palielinām iespēju, ka, meklētājā ievadot šo terminu, lietotājs nonāks arī līdz mūsu konkrētajai relīzei un iepazīsies ar tās saturu.

Ar birkām, tāpat kā ar jebko citu, gan nav ieteicams pārspīlēt. Ir jāizvēlas maksimāli cilvēciskāki atslēgas vārdi, lai neveidotos haoss, kas samulsinātu gan lietotāju, skatoties konkrētu relīzi, gan arī Google meklētāju.

Title un description nozīme

Šajā vietnē mēs nerunāsim par tehnisko pusi. Par to jau esam parūpējušies, izveidojot, pēc mūsu ieskatiem, meklētājiem labi optimizētu servisu. Tomēr ir vērts ievērot vēl dažus nosacījumus, kas SMR (sociālo mediju relīze) relīzes veidotājam, radot saturu, var būtiski palīdzēt vēlamo rezultātu sasniegšanā. Viens no tādiem ir birkas, ar kurām varam marķēt relīzes saturu, taču ļoti svarīgs jautājums ir arī title (virsraksts) un description (apraksts).

Kā šie divi nosacījumi ietekmē Google redzamos rezultātus:

title-descriptionGan virsraksts, gan apraksts burtiski ietekmē Google meklētāja rezultātus. Title ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas jāievēro relīzes veidošanā, maksimāli precīzi izvēloties vārdus, kas noteiks relīzes atrašanas iespējas Google meklētājā. Title ir atkarīgs tikai un vienīgi no paša relīzes veidotāja, attiecīgi nosakot arī Google meklēšanas rezultātu pēc konkrētajiem vārdiem. Jo precīzāk Google meklētie atslēgas vārdi sakritīs ar title atribūtu, jo lielākas ir iespējas, ka Google šo konkrēto relīzi parādīs augstāk atrastajos rezultātos.

BuzzPodium sistēma vienmēr automātiski pati veido šos divus lauciņus. Title veidojas no relīzes virsraksta, bet description – no pirmajiem relīzes teikumiem. Veidojot SMR, šos abus atribūtus iespējams nomainīt ar citiem sev vēlamākiem.

Visbiežāk gan relīzes veidotājiem nebūtu ieteicams tos pašiem mainīt, lai arī dažreiz labāka rezultāta sasniegšanai var arī paeksperimentēt.

Nelielas vadlīnijas, ko iesaku apsvērt, veidojot title:

  • standarta situācijā Google parāda līdz 70 simbolu, tāpēc nav īpaši liela jēga censties rakstīt garāku title, jo pēc attiecīgo zīmju skaita sasniegšanas tas parādīs daudzpunkti;
  • vajag apsvērt arī sava zīmola nosaukuma pieminēšanu. Cilvēki bieži tiem uzticas, tāpēc klikšķinās, ieraugot atpazīstamu nosaukumu;
  • jāiekļauj vārdi vai frāzes, pēc kurām cilvēki, visticamāk, meklētu sev vajadzīgo informāciju;
  • vēlams atkārtot vārdus vai frāzes, kas iekļautas relīzes virsrakstā.

Description veidošanas vadlīnijas:

  • ja neesi eksperts, uztver šo lauciņu kā sludinājuma tekstu. Maksimāli jāpiesaista uzmanība, un nedrīkst melot. Perfekts description ir perfekts reklāmas teksts;
  • nav jēgas rakstīt description, kas garāki par aptuveni 200 simboliem, jo, tāpat kā title, arī description atribūta teksts tiek rādīts noteiktā zīmju limitā;
  • vislielākā iespēja, ka lietotājs ievēros tavu rezultātu Google, ir tad, kad viņa meklētājvārds sakritīs ar vārdu vai frāzēm, kas ir tavā description, jo Google to speciāli izceļ.

Ja ir iespēja, pamēģiniet! Tas būs neliels ieskats Google optimizācijas nozarē.

Saišu izmantošana relīzēs

Viens no drukāto mediju trūkumiem ir fakts, ka tie savos resursos nevar ievietot saites. Arī tiešsaistes mediji parasti cenšas izvairīties no saišu pievienošanas saviem rakstiem. Tas ir gan mediju politikas, gan tehniskā nodrošinājuma jautājums. Taču jebkurā gadījumā paša relīzes autora interesēs ir saišu pievienošana.

Ne katrs prot ielikt saites, rakstot parastu word dokumentu, citi tās saraksta veidā ievieto relīzes beigās, taču galarezultātā tikai retais medijs šīs saites parāda kā aktīvas, – es pat teiktu, ka 99% gadījumu notiek tieši pretējais. Ja saites nav aktīvas, ir ļoti maza iespēja, ka lasītājam šī informācija būs pietiekami labi uztverama, lai izdarītu objektīvus secinājumus. Blogeri un jaunie mediji nekautrējas likt saites citam uz citu, ja vien to galvenais mērķis ir maksimāli plaši parādīt konkrētu ideju.

Ikreiz, iesaitējot kādu lapu, tu ietekmē Google rezultātus!

1. Ir labi ielikt saiti uz kādu savu iepriekšējo relīzi.

Ir labi, ja relīzē centies iesaitēt savas iepriekšējās relīzes. Ne tikai apmeklētājs var uzreiz apskatīties iepriekš publicēto un iepazīties ar vēl lielāku informācijas daudzumu, bet arī Google savā sistēmā šīs relīzes savstarpēji sasaista. Ir svarīgi izvēlēties vārdus, ar kuriem tiek likta saite. Jāizvairās no tādiem vārdiem kā “te” un “šeit”, efektīvāk ir ielikt saiti, atsaucoties uz konkrētiem atslēgvārdiem. kas varētu būt svarīgi un konkrētu apmeklētāju interesējoši. Piemēram, saitei ar  kādas kompānijas relīzi par radioaparātiem labāk izmantot atslēgvārdus “radio” vai “superīgie radio”.

2. Ir labi, ja centies iesaitēt citas lapas, kas darbojas neatkarīgi no tevis.

  • Kāpēc neizmantot iespēju un neiesaitēt kāda portāla ziņu, kur esi pieminēts, tā parādot, ka esi pietiekami respektabls?
  • Kāpēc neizmantot iespēju un neiesaitēt kāda bloga rakstu? Tā tevi pamanīs konkrētais blogeris, un, iespējams, viņa attieksme pret tevi kļūs nopietnāka.
  • Kāpēc neiesaitēt kādu video, tā vēl uzskatāmāk demonstrējot vajadzīgo vai interesanto?

Ir grūti rast loģiskus argumentus, kāpēc relīzēs nevajadzētu likt saites uz citiem resursiem, iespējams, pat ja tie ir konkurentu resursi. Turklāt vienmēr jāatceras, ka, iesaitējot relīzē līdzīgu informāciju, tu pacel savas relīzes reitingu Google.

3. Tev ir konkrēts produkts? Iesaitē to relīzē!

Ja tev ir kāds produkts, piemēram, “hipotekārais kredīts” vai “platekrāna televizors”, tev noteikti ir jāiesaitē uz šiem vārdiem produkta lapā. Tādējādi tiks palielināta iespēja, ka cilvēki, meklējot Google šos atslēgas vārdus, nonāks uz konkrētā produkta/pakalpojuma lapu. Atceries, ka iesaitēšanai jāizvēlas pareizākie un atbilstošākie atslēgas vārdui, izvairoties no “te” un “šeit”. Google šos vārdus uztver burtiski, tāpēc uzskatīs, ka lapā ir kāds “te” vai “šeit”.

Rīt LU SZF notiks diskusija par sociālajiem medijiem

Rīt Latvijas Universitātes SZF telpās notiks diskusija par sociālajiem medijiem, kurā dalību ņemšu arī es – Māris Reliņš. Organizatori iepriekš izziņojuši visai aktuālus jautājumus, uz kuriem jārod atbildes. Par katru no jautājumiem varētu veltīt atsevišķu rakstu, taču sākumā labāk klātienē izrunāt.

2010. gada 16. februārī plkst. 16:00 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē (LU SZF), Rīgā, Lomonosova ielā 1A, Jesajas Berlina auditorijā notiks LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas organizētā diskusija „Sociālie mediji: efektīvs komunikācijas līdzeklis vai bezjēdzīga laika nosišana”.

Diskusija paredzēta divās daļās.

Pirmajā daļā ar prezentācijām uzstāsies:

  • Agnis Stibe “Digitāls + mārketings”
  • Artūrs Mednis “GARLAICĪBA 2.0.jeb sociālie mediji kā izklaides un/vai mārketinga instruments”

Otrajā daļā:

Ekspertu un klātesošo viedokļu apmaiņa.’

  • Vai sociālie mediji ir modes lieta un būt tur nenozīmē tikai aklu sekošanu tam, kas it kā liecina par veiksmīgu darbību?
  • Kas ir tie cilvēki, kas reģistrējas un lieto sociālos tīklus – vai mārketinga ziņojumus tur nesūta viens otram tikai paši mārketinga speciālisti?
  • Vai un kā var izmērīt atdevi no sociālajiem tīkliem?
  • Vai aktivitātes sociālajos tīklos nerada ilūziju, ka “viss notiek”, kaut nenotiek nekas? Cik lielā mērā sociālajos tīklos ieguldītie laika un naudas resursi ir adekvāti ieguvumam?
  • Vai nebūtu efektīvāk veidot komunikāciju “reālajā pasaulē”?

Diskusiju vadīs Lolita Stašāne, LU lektore, žurnāla „Lilit” redaktore

Diskusijas dalībnieki:

  • Artūrs Mednis, Inspired DIGITAL vadītājs
  • Agnis Stibe, digitālā mārketinga atbalstītājs
  • Māris Reliņš, BUZZPodium vadītājs
  • Uldis Pāvuls, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes docents
Diskusijas dalībnieki ir uz digitāko komunikāciju vērsti cilvēki, tāpēc domāju, ka būs visai interesanti paklausīties, kas mums visiem ir sakāms par šiem jautājumiem.
Tiekamies tur!

Duālā relīzes pieeja

SMR (sociālo mediju relīze) ir jauns veids, kā visdažādākajām organizācijām sniegt informāciju sabiedrībai. Pasaulē par SMR runā, ka faktiski tās galvenā auditorija ir patērētājs jeb gala lietotājs. Latvijā SMR aizsācējs ir BuzzPodium, taču tāpēc mēs tradicionālos medijus nevērtējam zemāk. Noteikti nē!  SMR veidošanā esam apvienojuši abu pušu prasības: gan patērētāja, gan medija.

SMR tradicionāli nav orientēta uz mediju prasībām, taču, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, mēs varam iesaiņot informāciju arī medijiem piemērotā veidā.

Kā medijs saņems informāciju no BuzzPodium?

Medijs saņems e-pasta sūtījumu ar bagātīgu informāciju pašā e-pasta vēstulē. Papildus tam automātiski tiks pievienots PDF fails ar relīzes tekstu, ko medijs varēs izmantot sev tradicionālā veidā – atvērt un kopēt uz kādu no savām sistēmām, lai gan vieglāk un ērtāk to būtu izdarīt tieši no e-pasta. Fotogrāfijas? Attiecībā uz fotogrāfijām, izmantojot SMR, ir jāaizmirst par tādu lietu kā FTP. Nevajag žurnālistus apgrūtināt ar  šiem FTP serveriem, lietotājvārdiem, parolēm, folderiem. Uzskatām, ka tie nav vajadzīgi, jo tikai palielina iespēju, ka mediji šādai ziņai beigu beigās atmetīs ar roku. Pareizais risinājums ir katram medijam dot pieeju vienam (.zip) failam, kurā atrodas viss, kas saistīts ar relīzi, izmantojot maksimālas izšķirtspējas attēlus.

Kā izskatās SMR e-pastā:

00000149

Attēli vienā ZIP failā:

zip-fails-ar-bildem

Šis ir lielisks veids, kā atvieglot darbu jebkuram informācijas pārpublicētājam/izmantotājam.

Aicinām iepazīties ar BuzzPodium jaunumiem

Ilgu laiku mēs ievācām atsauksmes no esošajiem klientiem. Implementējām, testējām, implementējām un testējām, testējām un vēlreiz testējām. Šonakti esam labi pastrādājuši un ir publiski palaisti vairāki redzami un ne tik redzami jaunumi.

Neliels apkopjums:

Tā kā esam svaigi palaiduši šos jaunumus, tad ļoti gaidam atsauksmes un komentārus!

Continue reading ‘Aicinām iepazīties ar BuzzPodium jaunumiem’

Kāpēc mums ir vajadzīgs “sociālo mediju relīzes” formāts?

Šķiet, ka nu jau visiem ir skaidrs, ka ar pliku tekstu mūsdienās ir visai grūti pasniegt savu ziņojumu. Lai sasniegtu gala lietotāju/patērētāju gan uzņēmumi, gan arī mediji saturu cenšas iesaiņot ar dažādiem papildus materiāliem.

kas-ir-smrSociālo mediju relīzes formāts arī nav nekādas brīnumzāles, vēljoprojām ir ļoti jāpiedomā pie tā, lai ziņojums būtu auditorijai saistošs, interesants un ziņošanas vērts. Mūsdienās cilvēki jau ir pieraduši ieklausīties kompānijās, redzēt tās īsto seju, meklēt ziņojuma kontekstu. Sakarā ar straujo Twitter popularitātes pieaugumu 2009. gadā, cilvēki arī ļoti labprāt seko dažādiem korporatīviem kontiem, lai iegūtu informāciju, kas tieši tagad notiek. Šī auditorija arī ir tā, kura visātrāk apgūst jaunās tehnoloģijas, pavelk un ieteikmē citus līdzbiedrus, kuri iespējams nemaz nav tik ļoti pieredzējuši un atvērti tehnoloģijām.

Sociālo mediju relīžu tuvākie radinieki ir blogs un tradicionālā vecā relīze, kuras pēctece ir SMR. Kompānijas bieži nevar atļauties blogot, tas var būt gan nepietiekami zināšanu, līdzekļu vai vienkārši negribēšanas. Joprojām šīs kompānijas vēlas būt šajā vidē un sniegt saturu, kas būtu maksimāli līdzīgs blogošanai (lai būtu tuvāk šai augošajai auditorijai) un noteikti nepazaudētu arī tradicionālos medijus, kuri mūsdienās arī  atrodas šajā vidē, bet varbūt vēl 2009. gada nogalē ne visi prot izmantot sociālo medijus savā profesionālajā darbā. SMR tuvākie radinieki ir blogs un tradicionālā vecā relīze – katrs tam ir devis savu artavu.

Rodas jautājums, tad kāpēc neizmantot tradicionālo bloga formātu pašiem? Protams, to var darīt, bet tad jūsu mērķauditorija paliek tikai sociālie mediji jeb tie cilvēki, kas ļoti saprot šo vidi. Sociālo mediju relīzes papildus bloga “informācijas izplatīšanas veidam” piedāvā tradicionālo izplatīšanu, kas aptver medijus.

Viens no primāriem mērķiem sociālo mediju relīzēm ir veicināt sarunu par un ap pateikto. Šī saruna var notikt gan YouTube komentāros, gan Twitterī, gan Draugiem.lv un visur citur. Saruna var notikt jekbkurā interneta vietnē, kur cilvēki apmainās ar viedokļiem. Ne vienmēr cilvēki komentē pašu relīzi tās izlaišanas vietā. Katram cilvēkam ir sava vide, kurā tas jūtas drošāk, lai komentētu notikumus. Ja kompānija atrodas šajā vidē, tad tā var novērtēt šīs atsauksmes, atbildēt lietotājiem.

Protams, kā jau viss, industrijā nenotiek pats no sevis un vienmēr katras jaunas lietas ir diskutablas, bet iespējams sociālo mediju relīzes ir ceļš uz nākotni, kurā kompānijas runā tieši ar savu gala patērētāju.